Kāpēc vajadzētu nodarboties ar burāšanu

Burāšana var nebūt gluži tāda, kā ļaudis iedomājas.
Iztēlojieties ainu – atbilstoši šādam manam stāstām: tā var nebūt burvīga un grezna nodarbe, bet skarbs jūras pārgājiens, nereti bīstams, stresa pilns un nogurdinošs, kad tā saucamā “jūras slimība” nav retums.

Pastāv ne mazums burāšanas veidu: dažu stundu kruīza brauciens, sacīkstes (vienas vai vairāku dienu), ceļojumi, laivas pārdzīšanas braucieni utt… Tā teikt: atbilstoši dažādām dvēseles alkām.

Nosaukšu labās lietas, ko pats esmu piedzīvojis:

Vientulība un apcere: pēc dažām dienām prombūtnes jūrā pasaules kņada ir izgaisusi. Tu nezini un tev arī nerūp, kas ir par dienu – laika ritumu nosaka saullēkts, saulriets un maiņu grafiks. Tu iemācies sekot mēness fāzēm par to pat nedomājot. Šāda laika vadīšana ir krasā kontrastā ar ierasto Rietumu pasaules dzīvesveidu un tās pavērtie apvāršņi nenovēršami vedīs pie iekšējām pārdomām un izaugsmes.

Komandas darbs, saziņa un kopēji panākumi: ironiskā kārtā ceļā izbaudāmajai vientulībai līdzi nāk biedriskums, kas rodas ciešā apkalpes kopdarbā. Cilvēku nekad nevar iepazīt tik labi, kā pavadot ar viņu laiku jūrā. Ceļojuma un kuģa vajadzības met izaicinājumus – to pārvarēšanai nepieciešams komandas darbs, kas cieši sasaista komandas locekļus. Burāšanas sacensības visefektīvāk saliedē indivīdu grupu komandā ar vienotu mērķi uzvarēt. Varu apgalvot, dzīvē nav daudz lietu, kas sniegtu lielāku gandarījumu.

Dziļi iekšēja sasaiste ar vēsturi: kopš neatminamiem laikiem cilvēks ir izmantojis buru laivas, lai pārvietotos, atklātu jaunas zemes un aizbēgtu no kreditoriem. Būt jūrniekam uz burukuģa nozīmē piedalīšanos šajā nepārejošajā piedzīvojumā – izjūtot to pašu, ko citi pirms tevis un tie, kas nāks pēc tevis.

Iespēja sevi pārbaudīt: burāšana ir mūžīgā cilvēka sacensība ar dabu, tieša un personīga. Īpaši sliktos laika apstākļos. Tu burā visu cauru nakti vētrā un lietū, iezīmējot kursu papīra kartē un beigās, gaismai austot, saredzi piestātni… un tu saproti, ka neesi ar pliku roku ņemams.

Iespēja mācīties: turklāt daudz ko. Burāšana prasa ne mazums iemaņu, ieskaitot jahtas vadīšanu, navigāciju, kuģa uzturēšanu kārtībā, buru regulēšanu, meteoroloģiju, ēst gatavošanu, mehānisku un elektronisku ierīču labošanu, ieskaitot lodēšanu un metināšanu, mezglu siešanu, kā arī pacietību un iecietību. Daudzas no šīm prasmēm noder arī uz cietzemes.

Dzīva jūrniecības terminoloģija: tev nāksies saprasties terminu valododā, piemēram “ahteris”, “grotbomis”, “turēt kursu”, “pakristies”, “rēvēt”, “coriņš” u.c. Vai tas nav interesanti? Un pārsteidzoši daudz ikdienas teicienu sakņojas jūras lietās – “labu ceļavēju!”, “atdot galus”, “septiņas pēdas zem ķīļa” un daudz citu. Tiem visiem ir specifiska nozīme burāšanā.
Fizisks, garīgs un mentāls rūdījums: burāšana prasa fizisku piepūli un tā liksies jaukāka un krietni drošāka tiem, kas ir labā formā. Burāšana uztur arī garīgā un mentālā līdzsvarā.

Neizsakāms skaistums: zvaigznes. Ak, Dievs, tās ir ZVAIGZNES. Un gaišzilie silto jūru ūdeņi, planktona mirdzēšana naksnīgā jūrā, rotaļīga delfīnu lēkāšana forā, albatross, kas atlidojis no tūkstoš jūdzes attālā krasta… tas ir vairāk nekā “labums”, tas ir kā redzēt Dievu sejā.

Jā gan. Burāšanai ir savas labās puses. Tā ir pilnīgi cita pasaule….

Vēlies to piedzīvot – sāc ar START YACHTING kursu 🙂