Laba lasāmviela ziemā vai garā burājienā

55874_file_nameDereks Landijs

DIEVU PAMESTĀ JŪRA.

Dereka Landija vēstījums atgādina A. de Sent-Ekziperī tuksneša aprakstus. Viņš stāsta par 14 vīriešiem un 2 sievietēm, kuri startēja 1996./97. gada Vendée Globe sacīkstēs. Seši no viņiem nonāca līdz finišam, seši tika diskvalificēti vai izstājās paši, trīs tika izglābti pēc jahtas avārijas, bet viens pazuda bez vēsts.

«Es mīlu jūru, par spīti bailēm no stihijas. Man patīk darboties tur, kur es jūtu cīņas aicinājumu. Dienvidu okeānā cilvēkiem pastāvīgi draud briesmas, taču cīņā ar tām mēs dziļāk izprotam šī okeāna diženo būtību un labāk apjaušam, kur atrodas saprātīga riska robeža. Šajā grāmatā atklāts lielākais Dienvidu okeāna vilinājums – gan briesmas, gan laime atrasties aci pret aci ar neskartu dabu.»

Izabella Otisjē, «Vendée Globe» dalībniece

Robs Mandls

Burāšanas regate no Sidnejas līdz Hobārtai ir viens no nozīmīgākajiem sporta pasaules pasākumiem. 1998. gadā tā kļuva par vienu no lielākajām sporta pasaules traģēdijām. Seši burātāji traģiski šķīrās no dzīves, neskaitāmi sportisti guva smagas traumas un daudzas jahtas nogrima vai tika neglābjami sabojātas. Katastrofā cietušo meklēšanas un glābšanas operācija bija viens no visizcilākajiem mierlaika sasniegumiem šajā jomā. Ja tās organizācija nebūtu veikta tik prasmīgi, bojāgājušo skaits neapšaubāmi būtu ievērojami lielāks.

Robs Mandls ir pieredzējis žurnālists, televīzijas programmu vadītājs un burātājs. Viņš 30 reižu sniedzis reportāžas par Sidnejas – Hobārtas regati un trīs reizes pats piedalījies šajā regatē. Grāmatā viņš stāsta par cilvēku spēka pārbaudi un cīņu par dzīvību, un viņa stāstījumu caurstrāvo līdzcietība un reālo apstākļu izpratne. Viņš detalizēti apraksta sacensību gaitu, starta laikā valdošo pacilātību un aizraujošo cīņas spraigumu. Robs Mandls ir izvaicājis amatpersonas, komandu dalībniekus, izdzīvojušos burātājus un glābšanas dienesta darbiniekus, un dzirdētais palīdzējis viņam atainot 1998. gada okeāna regates triumfu un postu.

Roba Mandla stāstījumu papildina 30 krāsaini un 46 melnbalti fotoattēli. Vairākus no tiem uzņēmis pieredzējušais burāšanas sporta fotogrāfs Ričards Benets.

Šī grāmata būs interesanta katram, bet jo īpaši tiem, kas ar aizrautību lasīja Dereka Landija soloburātāju sacīkšu aprakstu «Dievu pamestā jura».

«Robs Mandls ir dramatiskiem notikumiem pārbagātās 1998. gada regates no Sidnejas līdz Hobārtai hronists. Austrālijas žurnālists pats bija šo notikumu aculiecinieks, un viņš vēsta mums par mazo laivu aizraujošo cīņu ar briesmīgu vētru. Šajā cīņā bieži vien uzvarētāji bija mežonīgie viļņi – kāds no burātājiem tos nodēvēja par «baltcepuru kalniem». Roba Mandla sniegtais drosmīgo burātāju un varonīgo viņu dzīvību glābēju apraksts rosina iztēli, tāpat kā visi citi viņa darbi, ko esmu lasījis.»

Džons Rozmanjērs, «Fastnet, Force10» autors

«Jums šī grāmata patiks arī tad, ja neesat tāljūras sacensību burātājs. Nav šaubu, ka tūkstošiem cilvēku, kuri nekad nav braukuši ar jahtu, nopirks šo grāmatu un izlasīs to ar milzīgu interesi. Tiem, kuri paši piedalījušies braucienā ar kreiserjahtu, vajadzētu uz līdzenas vietas skriešus, nevis soļiem doties uz tuvāko grāmatnīcu un iegādāties šo grāmatu!»

Toms Leveks, «Scuttlebutt»

«Roba Mandla grāmata «Liktenīgā vētra» ir saistošs un sirdi plosošs stāsts par vētru, kas izpostīja tik daudzu sportistu cerības.»

Rejs Keršlers, «Daily Telegraph»

«Gandrīz 70 gadus rokasgrāmata tiem burātājiem, kuri gatavojās piedalīties tāljūras braucienos, bija K. Edlerda Kolsa darbs «Burāšana vētrā» (Heavy Weather Sailing). Tagad tai radusies sāncense.»

Pjērs Ekermens, «Daily Telegraph»

«Lai arī ko citu viņš [Robs Mandls] vēl sarakstītu, šī grāmata ir viņa meistardarbs – un tā nenoliedzami ir ierindojama starp reportāžas žanra meistardarbiem.»

Maiks Pauers, «The Mercury»

«Šī grāmata ir veltījums visiem glābējiem, kuri bija iesaistīti traģiskajos notikumos, un brīdinājums par briesmām, kas jūrā sagaida visus tāljūras burātājus.»

Eds Feterstons, «Herald Sun»

31 krāsains un 46 melnbalti attēli, 3 shēmas un zīmējumi

55875_file_nameLIKTENĪGĀ VĒTRA (1999.gads/2001.latv.val)

54.regate no Sidnejas līdz Hobārtai

Treisija Edvardsa

IZDZĪVOJOT KATRU MIRKLI (2001.gads/2003.latv.val.)

No klaidones par Lielbritānijas sporta zvaigzni

Treisija Edvardsa paveica to, kas līdz tam tika uzskatīts par neiespējamu. 1989. gadā viņa bija pirmās sieviešu komandas kapteine, kas piedalījās Vitbreda burāšanas sacensībās apkārt pasaulei. Līdz tam burāšanu uzskatīja par vīriešu sportu un Treisijas panākumi bija īsta sensācija.

1998. gadā viņa – atkal kopā ar sieviešu komandu – mēģināja iegūt Žila Verna balvu, pārspējot ātruma rekordu burāšanā apkārt pasaulei. Mēģinājums neizdevās, un otrā mēģinājuma sagatavošanas laikā viņai piedzima meita. Vai viņa vēl kādreiz riskēs ar dzīvību jūrā? Šajā autobiogrāfijā viņa godīgi, bez izpušķojumiem un ar krietnu humora devu stāsta par to, kas vienkāršai jūras klaidonei lika pieņemt vienu no lielākajiem izaicinājumiem pasaulē.

Treisija Edvardsa ir īsta mūslaiku varone. Pārvarot neiedomājamas grūtības, viņa izveidoja sieviešu komandu, kas piedalījās vienā no ilgākajām un grūtākajām burāšanas sacensībām pasaulē. 1989. gadā viņas komanda Vitbreda burāšanas sacensībās apkārt pasaulei pārspēja visus britu līdzšinējos rekordus. Nebija neviena – īpaši burātāju vidē, kurā dominē vīrieši, – kas būtu ticējis, ka tas ir iespējams. 1998. gadā veiktais mēģinājums iegūt Žila Verna balvu un pārspēt līdzšinējo ātruma rekordu burāšanā apkārt pasaulei izvērtās par dramatisku ceļojumu ļoti sliktos laika apstākļos, kas beidzās ar nolauztu mastu. Kad trīsdesmit septiņu gadu vecumā Treisija Edvardsa strādāja pie nākamā mēģinājuma plāniem, viņai piedzima meita Makena, kas piešķīra dzīvei citu perspektīvu.

Tagad burāšanas varone ir vientuļā māte un šajā grāmatā stāsta par to, kas licis viņai pieņemt pasaules lielākos izaicinājumus. Sākumā burāšana viņai bija tikai lieliska iespēja tikt prom no mājām, taču vēlāk kļuva par izdevību pārbaudīt sevi. Izrādījās, ka sacīkšu burāšana prasa visus garīgos un fiziskos spēkus, atstāj spēcīgu ietekmi uz personiskajām attiecībām, taču upuri ir izrādījušies tā vērti. Pēc meitas piedzimšanas viņa saprot, ka jūrai vairs nav galvenā vieta viņas dzīvē.

Šī grāmata ir vienreizēja iespēja iepazīt procesus, kas veido cilvēku par varoni

Raksts tapis sadarbībā ar Izdevniecību AGB. Tās sērijā “Tik un tā” iznākušas vēl daudzas interesantas grāmatas ar ceļojumu un dzīvesstāstu aprakstiem.

0