Magnētiskais Kompass, droši vien, ir nozīmīgākais no kuģa instrumentiem. Tas ir vitāli svarīgs, kuģojot vietās, kur nav redzams krasts, nakts laikā, kā arī brīžos, kad redzamību samazina migla, lietus u.t.t. Šādos brīžos kompasu izmanto, lai stūrētu pa iepriekš noteiktu magnētisko kursu. Dažiem atrašanās vietas noteikšanas paņēmieniem izmanto rokas kompasu. Kā darbojas kompass? Magnētiskais kompass ir paredzēts, lai noteiktu virzienu. Visi magnētiskie kompasi strādā pēc viena principa – tas ir parasts disks, kas ir sadalīts grādu atzīmēs (no 0 līdz 360). Kompass balstās uz šarnīra un atrodas ar ūdens un spirta maisījumu pildītā tvertnē, kas palēnina diska kustības uz šarnīra. Zem diska uz ziemeļu/dienvidu ass (0 – 180) ir izvietoti divi vai vairāk magnēti. Instrumentā esošie magnēti seko zemi apņemošajām magnētiskajām līnijām un kompasa diska “ziemeļu punkts” vienmēr rādīs uz ziemeļu magnētisko polu. (Magnētiskās līnijas rada zemes magnētiskais lauks). Kompass ir uzmontēts tā, ka tas saglabās perpendikulāru pozīciju neatkarīgi no kuģa šūpošanās. Kompasa kārbas iekšiene ir marķēta ar līniju, kas ir ideāli paralēla jahtas kursa līnijai. Kuģa pašreizējo vai “kompasa” kursu norāda tuvākā plāksnes gradācijas iedaļa. Kompass parasti ir aprīkots ar apgaismojumu, lai to varētu izmantot naktīs.
Dziļuma sonārs/Eholots Dziļuma sonārs vai eholots nosaka ūdens dziļumu zem kuģa. Ierīce sastāv no raidītāja ar digitālo vai attēlu displeju, kas izvietots netālu no stūres, un sensoru kuģa korpusā, netālu no korpusa dibena. Radītājs caur devēju nosūta signālu, kas atstarojas no jūras dibena un devējs atkal to nolasa. Laiku, kas nepieciešams atbalsij, lai atgrieztos, apstrādā procesors un parāda uz ekrāna ūdens dziļumu.
Barometrs ir instruments, kas ir paredzēts atmosfēras spiediena noteikšanai. Vienreizējs rādījumu nolasījums nesniedz pilnvērtīgu informāciju. Vērtīgas ziņas sniedz informācija par atmosfēras spiediena izmaiņām un to var iegūt tikai ar daudzkārtējiem nolasījumiem, tādēļ ir tik svarīgi kuģa žurnālā atzīmēt barometra rādījumus. Ir pieejams arī barogrāfs, kas atmosfēras spiediena izmaiņas fiksē vai nu elektroniski vai uz papīra.
Laga ir instruments kuģa ātruma noteikšanai. Parasti ātrumu mēra mezglos (jūras jūdzēs stundā, tas ir aptuveni 1852 metri stundā). Viens mezgls ir viena jūras jūdze stundā. Navigators šo informāciju izmanto, lai noteiktu, kāds attālums ir noiets un paredzamo ierašanās laiku galapunktā. Laga sastāv no: netālu no stūres izvietota digitālā uztvērēja un dzenrata, kas ir izvietots korpusā, netālu no kuģa dibena. Kuģim kustoties griežas dzenrats, kas nosūta informāciju uz uztvērēju, kurā tiek aprēķināts kustības ātrums. Dzenratam ir nepieciešama regulāra apkope – to ir nepieciešams iztīrīt un pārliecināties, ka tā kustību nekavē jūras augi vai atkritumi.
GPS (Globālā pozicionēšanas sistēma) Pašreiz modernāko satelīta pozicionēšanas sistēmu sauc par Globālo pozicionēšanas sistēmu vai saīsināti GPS. ASV valdība radīja GPS ASV Kara flotes, Armijas un Gaisa spēku vajadzībām. GPS visā pasaulē nodrošina precīzu atrašanās vietas noteikšanu garuma un platuma grādos 24 stundas diennaktī. GPS navigācijas sistēma sastāv no 29 (1999.gadā vairs tikai 24) orbītā ap zemi esošiem satelītiem, kas darbojas kopā ar Kolorādo izvietoto centrālo bāzes staciju. GPS ir globālā navigācijas sistēma, kas izmanto radioraidītāja signālus sakariem ar vairākiem satelītiem un automātiski aprēķina kuģa atrašanās vietu, virzienu un laiku. Raidītāja displejs būs novietots netālu no stūres. Uz displeja ir redzama digitālā formā attēlotas atrašanās vietas koordinātas, informācija par kuģa ātrumu un citi stūrmanim nepieciešamie dati. GPS uztvērējs var būt savienots ar karti vai tas var būt savienots ar karšu ploteri, kas informāciju par kuģa atrašanās vietu izvada uz ekrāna grafiskā veidā. Katram satelītam ir precīza atrašanās vieta, kuru tas nosūta signālu veidā. GPS ierīce uztver šo signālu un aprēķina, cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai signāls nonāktu līdz uztvērējam, tādējādi, balstoties uz šo informāciju, uztvērējs var aprēķināt attālumu līdz satelītam. Citiem vārdiem sakot, uztvērējs nosaka atrašanās vietu, balstoties uz jau zināmo satelīta atrašanās vietu. Informācija no otra satelīta ļauj noteikt atrašanās vietu un trešā satelīta signāls palīdz to precizēt. GPS precizitāte. GPS satelīti pārraida informāciju divās frekvencēs, no kurām viena ir domāta militārajām, bet otra civilajām vajadzībām. Civilajām vajadzībām paredzētā frekvence ir mazāk precīza par militāro. GPS iecerētā precizitāte ir 8 metri horizontālā un 10 metri vertikālā plaknē, ātruma nobīde līdz 0.1 mezglam un laika nobīde līdz mikrosekundes daļiņai.