Tālbraucēja kapteiņa Kristapa Gudrimeļa
PĀRDOMAS
Par jūrnieku terminoloģiju
Tāpat kā citi dzīves vērotāji, esmu vairākkārt uzsvēris, ka cilvēks, kas diezgan dzēris no okeāna bezdibeņa kausa sāļo veldzi, sasirgst ar dīvainu slimību, un tāpēc ar laiku zaudē pusi no nenovērtējamām cilvēku valodas dāvanām.
Tāds cilvēks savas dzimtās valodas vārdu vietā, kuri pilnīgi precīzi apzīmē kādu priekšmetu, pielieto tik sarežģītus vokābulus, ka dažkārt pat nespēj saprasties ar personām, kas nav saindējušās ar šo slimību. Kad tāda persona nesaprašanā noplāta rokas, tad saslimušais nolūkojas viņā ar nicināšanu vai nožēlu.
No šādas kaites agrā jaunībā cietu arī es. Un kaut arī neatlaidīgi centos izārstēties, tomēr viss, ko tiku darījis, nenoveda pie cerētās izveseļošanās.
Līdz šim laikam vārds uzliknis manā uztverē neizteic vairs neko citu kā rangauta koku, kas uzlikts perpendikulāri burtam. Gafele nav parastais ēdamrīks, kā daži veci ļaudis vācu valodas ietekmē sauc dakšiņu, bet gan slīpa rangauta kārts, kuras apakšējais gals atbalstās masta mugurpusē. Lavēt jūrniekiem nozīmē nevis blēžoties vai mānīties, bet ar buru kuģi zēģelēt mainīgā kursā jeb, kā jūrnieki saka, iet pie vēja ar dažādiem kursiem, citiem vārdiem, pa lauztu līniju.
No otras puses, ja es izeju laukā no savas istabas, eju lejā pa kāpnēm, pārnācis mājās, uzvāru uz pavarda tēju, pēc tam liekos gultā atpūsties, tad, tiklīdz nokļūstu uz kuģa (kaut vai domās), tūliņ šie priekšmeti attiecīgi pārvēršas par kajīti, trapu, kambīzi un koju.
Domādams par to, es gandrīz gribēju pavisam izmest no savas leksikas visus jūrniecības terminus, tos atvietojot ar tiem vārdiem, kas kopš seniem laikiem pastāv mūsu parastajā dzīvajā valodā.
Diemžēl rezultāts bija visai nelabvēlīgs: jau pirmā lekcija, ko saskaņā ar savu lēmumu nolasīju, sagādāja lielu, nevajadzīgu sarūgtinājumu tiklab man, kā maniem klausītājiem.
Vispirms šī lekcija ievilkās trīs reizes ilgāk nekā parasti, jo izrādījās, ka jūrnieku valodā ir ne mazums terminu, kuriem vispār nav atvietotāju. Nevēlēdamies atteikties no sava nodoma, es visu laiku centos šos terminus atvietot ar plašiem paskaidrojumiem. Tā, piemēram, vārda rāja vietā es vienmēr teicu: „Apaļš, vidusdaļā resnāks koka bomis, horizontāli piesiets pie gara, kuģī vertikāli iestiprināta tieva staba …”. Vārda stūre vietā biju spiests atkārtot: „Pie kuģa pakaļvadņa daļas, kas atrodas zem ūdens, stateniski piestiprināta plātne, kura griežas uz vertikālas ass ar sviras vai cita īpaša pievada palīdzību un maina kuģa kustības virzienu…”
Es centos to izrunāt ātri, vienā elpas vilcienā, reizē nožēlodams veltīgi izšķiesto laiku, kāds bija nepieciešams, vairākkārt izrunājot šos apzīmējumus. Un, tā tādu paskaidrojamu vārdu gadījās ne mazums, mana lekcija gandrīz vai atgādināja buramos vārdus vai samaņa māžošanos. Un, gluži dabiski, klausītāji, no maniem paskaidrojumiem nekā neiemācijās un vēl jovairāk – nekā nesaprata, lai gan es tā centos, un par to man nav nekāda iemesla šaubīties.
Apbēdināts par neveiksmi, es tomēr nonokāru galvu. Pacietīgi un uzmanīgi es atkal apsvēru šo jautājumu un pēc vispusīgas par šo tēmatu sarakstīto darbu un literatūras avotu izpētes es nācu pie slēdziena, ka
Jūrniecības terminoloģija nav nekas cits kā speciāls jūrniecības iznstruments, kurš jāpārzin katram jūrniekam tikpat pilnīgi un meistariski, kā būvgaldniekam jāprot rīkoties ar cirvi, ārstam – ar lanceti, atslēdzniekam – ar mūķīzeri.
Bet kā jau ikvienā nozarē, instrumenti nepārtraukti pilnveidojas, dažus vairs nelieto, citus atvieto ar jauniem, vienkāršākiem un parocīgākiem, bieži vien aizgūtiem no citas nozares, tā pat arī jūrniecības praksē – daži termini plaši ieviešas kā sastāvdaļa vispārējā dzimtajā valodā, kā tas ir, piemēram, ar vārdiem masts, stūre, stūrmanis, citi piemēram zaudē savu bijušo nozīmi un tiek aizvietoti ar jauniem vispārpieņemtiem terminiem, kā tas noticis ar vārdu trianguls, ka vēl nesen stingri turējās jūrniecības vārdnīcā, bet tagad pavisam aizmirsts un aizstāts ar vārdu trijstūris.
Teiktais ļauj secināt, ka ar laiku savstarpējas saprātīgas piekāpšanās ceļā jūrnieki un sauszemes cilvēki beidzot nonāks pie vienas visspārsaprotamas valodas. Nav tomēr nekāda pamata cerēt, ka tāda saplūšana notiktu jau tuvākajā nākotnē. Tā iemesla dēļ cilvēkam, ka sšodien lasītu jebkuru nopietnu darbu jūrniecības jautājumos, kā, piemēram, vēstījumu par maniem piedzīvojumiem, burājot ar jahtu „Bēda”, un kas pilnīgi neprot jūrniecības valodu, katrā ziņā (!) nepieciešama kaut neliela skaidrojoša vārdnīca.
Andrejs Nekrasovs
„Kapteiņa Gudrimeļa piedzīvojumi” 1965.gads