Jauks stāsts no Kaspara Jansona burāšanas piedzīvojumiem!
Pagājušās nedēļas sākumā, pēc nemitīgajiem lietiem un 100% mākoņainības, Vējgudrais sāk solīt saulainu nedēļas nogali. Solītais makā krīt, gan ar atrunu, ka naktīs piesalst. Nolemjam izmantot pēdējās skaistās skolēnu brīvdienas un ejam ūdeņos. Piektdien Riežupe, kas komentārus neprasa. Līmenis ir tik augsts, ka 12km veicam 55 minūtēs. Nopietns apnesiens tikai viens.
Sētā uzziedējusi plūme. Neskatoties uz bezvēja solījumiem, sestdien starp Jūru un Usmu izvēlamies pēdējo un tā mums kļūst par labu mācību. Šaurumā starp Viskūžu salu un Godeļu mežu vējš norimst pavisam un ezers sastingst spogulī. Airējam Snorki 8km atpakaļ uz Kauliņiem, kur ierodamies līdz ar tumsu.Svētdien Windguru sola vieglu brīzi līdz 6m/s. Kauliņu pludmalē ierodamies ap 12.00. Vējiņš pūš vienkārši ideāli,
neviena mākoņa, dzidrajā ūdenī neiztrūkstošais ubagotājs gulbis. Pieceļam mastu, nostiprinām vantis, iedzenam Agati kajītē, uzvelkam buras un dodamies ezerā. Vējš ir vienmērīgs, skaisti ejam Usmas virzienā
Kaspijs klaiņo pa klāju, Agate bildē, mēs ar Mārtiņu zvilnam kopkitā un kaļam plānus par Ronīti. Visiem un visam pietiek vietas. Agate ir sajūsmā un pilnīgi skaidri definē savas vēlmes pēc bikini un +30 grādiem uz priekšklāja.
Pēc pitstopa Viskūžu šaurumā, uzņemam kursu uz Usmas ciemu. Pretēji Windguru solījumiem, vējš pierimst un mēs lēni piestājam garas laipas galā. Izlemjam apmeklēt ciemu pa ceļam iegriežoties veikalā. Nesamaksājamie īpašumi Usmas krastos tiek labi uzraudzīti – no tuvākās mājas tiek uzdots jautājums no sērijas Kas?Kur?KādaXsa pēc? Atklājam savas ceļotāju identitātes un saņemam atļauju doties tālāk. Uzzinām, ka esam “piestājš’ pie Egīl”.
***
Čāpojam pār pielijušu pļavu civilizācijas virzienā. Piesalst. Veikaliņš mūs apņem ar pagātnes auru un pārdevējas rūpēm. Ir pat raksturīgā lauku veikaliņu smarža.
Iepērkam kapu sveces, sērkociņus, papildus cimdus, pārtiku un degvīnu. Lai saglabātu siltumu, kādu gabalu skrienam. Aizbrauc vientuļa mašīna. Noplīvo aizkari, kāds paraudzījies uz svešiniekiem. Dubļu lāmas lēnām pārvelkas ar ledu. Snorke ir nosarmojusi. Saule norietējusi, vēja nav. Pār Moricsalu lec Mēness. Zvanām Šulcam, kurš sola 10 mezglu vēju.
Prognoze piepildās un pār ezeru pārskrien pirmā ņirba, kas strauji kļūst par tādu kā rīvi. Noplakšķ buras un mēs traucamies mājup.
Uzaust zvaigznes, Mēness noriet. Kurss ir noturīgs, guļam kopkitā, klausāmies priekšvadņa šļakstos un raugāmies zvaigznēs. Buras izskatās melnas, tieši virs masta plešas Piena ceļš. Skats un fīls nav aprakstāms, tas ir jāredz.
Agate un Kaspijs guļ kajītē un uzpasē sveces. Kajītē ir silts. Mums priekšā 15km burājums zvaigžņu gaismā. Aiz Viskūžu salas vējš sāk pūst tieši pretī.
Ejam zigzagos, orientējoties pēc Lejastiezumu un Amjūdzes gaismām.
Zvana satraukta Kauliņu saimniece, kuru nomierinām, teikdami, ka viss ir ok un ka šis ir viens no skaistākajiem ūdenspiedzīvojumiem šajā sezonā. Sajūtu viņas neticību.
Uz Kauliņu pludmali atbraucis saimnieks, pēc Goskalna viņa autiņa gaismas ir mūsu vaduguns. Snorkes dzelzs ķīlis nošņirkst krasta grantī un pirmais garais Snorkes ceļojums ir beidzies.
Pārpublicēts ar www.juraslaivas.lv laipnu atļauju!