Kādēļ man nepieciešamas jahtu kapteiņa tiesības

Bieži vien sastopamies ar jautājumu priekš kam mācīties jaunas lietas, kuras nekad nebūs vajadzības izmantot. Pie šādām daži pieskaita augstāko matemātiku, kodolfiziku, PSKP vēsturi vai arī priekš kam man kapteiņa tiesības ja man pat nav savas jahtas un tuvākajā laikā tādu arī neplānoju iegādāties. Lielākā daļa uzskata, ka jahtas ir ļoti dārgas un tā tiešām arī ir. Bet daudzi uzskata, ka jahtas ir lētas un arī tā tiešām drīkst uzskatīt, pat ja arī neesi Brunejas sultāns vai Zimbabves premjerministrs. Taisnība ir gan vieniem, gan otriem, bet patiesība kā parasti ir kaut kur pa vidu. Viss jau ir relatīvs. Ir jahtas, ko var iegūt par baltu velti, tikai pašam būtu jāsakopj, bet tuvajās ārzemēs arī ir atrodamas nelielas, labi sakoptas, bet vecas jahtas par dažiem tūkstošiem eiro. Principā var uzskatīt, ka tomēr tās ir pieejamas katram. Grūtāk būs ar patstāvīgajiem ieguldījumiem jahtā. Tie pārsvarā sastāv no ieguldītā darba, kā arī no izdevumiem, kas saistītas ar ostu izmaksām, dažādiem piederumiem un remontmateriāliem. Nav iespējams objektīvi novērtēt vai ieguldījumi sniedz adekvātu morālo gandarījumu. Drīzāk vienam patīk ļoti, ļoti un kāds būtu gatavs visu mūžu burāt, bet cits gatavs piemaksāt lai tiktu ātrāk krastā. Ir tāda lieta, kā jūras slimība – vienam slikta dūša otram meditatīvs kaifs un brīvības sajūta.

Šis stāsts nav ceļvedis, kas palīdzēs lasītājam saprast kādu jahtu vinš vēlas! Šis stāsts ir domāts tiem kas grib! Tiek, kuri vienkārši grib jūras plašumus un visu kas ap to saistās. Tieši šādiem mērķiem pasaulē ir dibinātas daudzas čarterfirmas – firmas, kas iznomā jahtas. Jums ir iespēja katru reizi nomāt citā vietā. Ļoti daudz šādu firmu ir vidusjūras valstīs, kur vislabākā un gleznainākā burāšana ir no aprīļa līdz novembrim. Kanāriju salās var burāt cauru gadu, bet Karību jūrā vislabākā burāšana ir tad, kad Latvijā ir aukstākie ziemas mēneši. Un tik tiešām lai burātu un visu to baudītu jums tikai nepieciešams noīrēt jahtu. Salīdzinot šo burvīgo nodarbi ar slēpošanu skanētu šādi : „Es nebraucu slēpot jo man nav personīgā pacēlāja, līdz ar to es netikšu kalna augšā”. Ir daudzi, kas Alpos pērk pacēlāja kartes nevis pašu pacēlāju un tādejādi izbauda dzīvi ar lielāku prieku. Ja pareizi atceros tad pacēlāja karte un nakšņošana nedēļas garumā man izmaksāja ~500EUR. Protams, cenas kalnu kūrortos ir dažādas – tāpat kā jahtām. Dažas dienas atpakaļ bija krietni auksts un nolēmu papētīt čarterfirmu piedāvājumu, lai ziemā mazliet pafantazētu par vasaru un varbūt sev uzrīkotu kādu vasarīgu nedēļu uz jahtas. Jahtu nomas cenas svārstās no 1500 – 5000EUR par nedēļu. Jo lielāka jahta jo tās noma ir dārgāka, bet tā ir arī ietilpīgāka. Lētākā būtu 6 cilvēkiem, bet dārgākā 10 cilvēkiem. Tātad izdalot uz cilvēku skaitu sanāk, ka jāškirās no 250 – 500EUR katram burātājam atkarībā no tā cik lepna šī jahta ir. Klāt būtu jārēķina ostu maksas un degvielas izdevumi, bet parasti šīs izmaksas būtiski nesadārdzina gala summu. Protams, jāatceras par pārtiku un ceļa izdevumiem, bet nu arī slēpošanas gadījumā tie ir – turklāt uz jahtas ēst gatavojam paši.

Salīdzinot abus izklaides veidus droši varam secināt,ka izmaksu ziņā tie ir ļoti līdzīgi. Abi var būt lēti vai dārgi atkarībā no daudziem faktoriem, bet gandrīz katrs var atrast piedāvājumu sev. Jūs ziniet kāpēc slēpotāju ir vairāk? Tāpēc, ka lai ņemtu nomā jahtu ir nepieciešamas atbilstošas un starptautiski atzītas tiesības. Un šī arī ir atbilde kāpēc aktīvam cilvēkam, kam ir jūrasslimība tās patīkamākajā izpausmes formā vai tikai sākuma stadijā ir vērts paplašināt savu redzesloku un apgūt ko jaunu, kā apliecinājumu saņemot Kapteiņa tiesības.