Māris Zariņš
Par burāšanu interese bija jau sen. Arī Burtnieku ezera tuvums to tikai veicināja. Esmu jau iepriekš uzbūvējis saliekamo smailīti ūdens tūrismam un koka- skārda laivu makšķerēšanai. Tā kā kaut kāda pieredze būvēšanā jau bija. Biju pierīkojis buru savai makšķernieka laivai, bet toreiz nebija nojēgas, ka bura nav vienkārši trīsstūrains auduma gabals. Tāpēc nekāda labā burāšana tur nesanāca.
Buru laivas projektu ilgi meklēju, pārsvarā internetā. Pamatīgi tika apsvērts „Stevenson projects” piedāvātais Weekender tipa projekts. Man bija svarīgi uzbūvēt buru laivu, kuru var dzīt arī ar airiem, izmantojot makšķerēšanai, atpūtai. Iepriekšējā laiva jau bija savu mūžu nokalpojusi. Pie tam laivai bija jābūt viegli pārvietojamai ar treileri aiz vieglās automašīnas. Jo tad var doties uz jebkuru ūdenskrātuvi pēc izvēles.
Pēc ilgām pārdomām izvēlējos projektu „Konga” no interneta lapas http://absolutelyfreeplans.com Par šo projektu nav jāmaksā. Projekts ir arī samērā detalizēts. Problēmas, protams, bija. Apšuvums ir paredzēts no koka dēļiem. Tas būtu ļoti smags un sarežģītāk realizējams. Tāpēc piemēroju apšuvumam 6mm finieri. Būtībā pieredze rāda, ka varēja izmantot arī 4mm finieri, būtu vēl vieglāks. Vēl interesanti bija tas, ka izmēri ir doti collās. Nācās visu pārrēķināt milimetros. Man tikai nav saprotams, kā tiem angļiem izskatās mērinstrumenti (piem. metramērs), ja jāatliek, piemēram, 2collas un 7/16 daļas collas.
Arī vairāku mezglu savienojumi, kuri projektā nav, bija jāizdomā pašam. Bet, ja galva strādā to visu var izdomāt. Pie tam daudz labu padomu laivu būvē var atrast internetā. Tikai nedaudz, protams, jāprot angļu valoda.
Būvē izmantotie materiāli visi ir tepat Latvijā pieejami. Karkasam tika izmantotas priedes līstes, kuras sazāģēju gaterī un galdniecībā no savā meža vētrā nogāztām priedēm. Tā kā neatradu ūdensizturīgu parasto finieri, apšuvumam izmantoju laminēto finieri (iespējams, ka marine plywood kaut kur ir, bet arī attiecīgi maksā). Bet ar laminēto ir problēma. Tā laminētā virsma neņem klāt neko. Ne līmi, ne krāsu, ne arī epoksīdu sveķus. Lai kaut ko pielīmētu, vispirms ir jānoslīpē nost laminējums. Tāpēc arī visām līmējamām daļām dzinu nost laminējumu. Korpuss no ārpuses tika aplīmēts ar stikla audumu. Sveķus un piemērotu stikla audumu iegādājos „Latvijas ķīmijā”. Koka detaļu salīmēšanai pārsvarā lietoju veikalā nopērkamo epoksīdu tepi. Dažas detaļas (klampas, airu duļļu turētājus, stūres pinni) izgatavoju no ozola. Ar fleksi un atbilstošu slīpripu izgatavot jebkuru koka detaļu nav problēmu. Dažādus savienojumus var labi pielāgot no būvmateriālu veikalos pieejamām detaļām. Piemēram, grotbomja un stūres kustīgajiem savienojumiem pielāgoju durvju enģes. Speciāli izgatavotais jahtu aprīkojums, manuprāt, ir ļoti dārgs.
Būvēt sāku ar karkasa šķērsbrangu izgatavošanu. Pirms tam tās jāuzzīmē uz papīra dabiskā lielumā. Karkasa kopā salikšanai gan vajadzēja atbilstoša lieluma telpu. Nācās paralēli pabeigt garāžas būvi. Tāpēc arī laivas būve ievilkās 3 gadu garumā. Lai garāžu varētu izmantot gan tai paredzētiem nolūkiem, gan laivas būvei reizē, laivas būves rāmim jeb stāpelim tika piemontēti riteņi vieglākai pārvietošanai pa garāžu un ārpus tās. Lai garāžā vajadzības gadījumā varētu iebraukt arī mašīnu, stāpelis kopā ar laivu ar vinču tika pacelts pie garāžas griestiem. Arī tagad laiva glabājas uzvilkta pie garāžas griestiem. Būvei izmantotie elektroinstrumenti: fleksis, figūrzāģis, rokas cirkulārzāģis, urbjmašīna, rokas ēvelmašīna, slīpmašinas (lentas, orbitālā, trīsstūra), rokas virsfrēze, skrūvmašīna (iegriezu laivā apmēram 1000 skrūves). Skrūves lietoju cinkotās. Protams, nepieciešami arī dažādi rokas instrumenti. Mastu un bomi salīmēju no diviem atsevišķiem egles koka dēļiem , pirms tam ar virsfrēzi izdobjot vidu. Lai vieglāks.
Problēma bija ar buru šūšanu. Liepājā man piedāvāja abu buru izgatavošanu ar visu materiālu par 600Ls. Nezinu vai tas ir lēti vai dārgi, bet man tādas naudas nebija. Dabūju grāmatu krievu valodā par buru šūšanu un nolēmu ķerties klāt pats.
Speciālo buru audumu arī Latvijā nav iespējams nopirkt tikai vienām burām. Piedāvā uzreiz visu rulli. Kad parastā audumu veikalā izteicu savas vēlmes, pārdevējas pēc pamatīga izbrīna ieteica izmantot „plašķaudumu”. Tas tā kā varētu atbilst manis noteiktajām prasībām. Tā nu pēc nedēļas koši zils „plašķaudums” man bija rokā. Nu tā zilā krāsa nav saistīta ar manu orientāciju. Tā vienkārši gadījās.
Buras piegriezu un satrākelēju. Sieva stipri izbrīnijās, kad es jau gadiem nelietoto, saplīsušo šujmašīnu beidzot aizstiepu uz remontu, bet buras viņa labprāt sašuva. Jāpiebilst, ka buras jāšuj zigzag dūrieniem. Katrai mašīnai nav. Buras gan pēc izmēģināšanas divreiz tika pielabotas.
Internetā atradu labu piemēru, kā pašam izgatavot fokrolleru. Tas atmaksājas, jo nav braucot jāvāc un atkal pa jaunam jāuzceļ foks.
Tā nu laiva aizpagājušā vasarā tika gatava. Ūdenī nolaidu turpat pie mājas Gaujā.
Pasākums bija visai svinīgs, ar krustmātes izvēlēšanos, laivas nosaukšanu, , šampja liešanu un zivju zupas ēšanu. Kolēģiem patika un viņu dotais nosaukums „Klīstošais gaujmalietis „ rotā manas laivas priekšvadni.
Pēc nedēļas divatā ar draugu laidāmies Burtnieka ūdeņos. „Gaujmalietis” tīŗi labi gāja gan kursos pie vēja, gan ar vēju. Izbraucām trīsstūra distanci apmēram līdz pusezeram. Veiksmīgi tikām atpakaļ. Sākumā grūtības bija ejot pār štagu. Nebija skaidrs cik ātri laiva jāgriež. Tikmēr mācoties grozījāmies, kamēr attapāmies piekrastes meldros. Sākumā nebiju uztaisījis viļņlauzi uz priekšklāja. Lielāks vilnis uzšķieda ūdeni, kurš tālāk nonāca priekšā sēdošajam uz muguras un tālāk biksēs. Lieli viļņi mēdza arī iešļakstīt ūdeni pa švērtkasti. Draugs tad varonīgi novilka kreklu un aizbāza švērtkasti. Tagad, protams, visi minētie trūkumi ir novērsti.
Protams, laika gaitā radās nepieciešamība arī pēc citiem uzlabojumiem. Pārtaisīta tika stūres sistēma un pierīkota leitvāga.
Nu jau pāris sezonas burāju pa Burtnieku. Vesels stāsts iznāktu arī par burāt mācīšanos, bet par to droši vien citreiz.
Laiva man izmaksāja aptuveni 500 Ls materiālos. Tā kā visu būvēšanu paveicu pats, izmaksu par darbu nebija. No materiālu izmaksas nav īpaši jābaidās, jo visu jau jāpērk ir pamazām, ko konkrētajā brīdi vajag. Dārgākās pozīcijas bija finieris, stikla audums un sveķi, buru audums.
Tagad droši varu teikt, ka visinteresantākā pie būves ir smadzeņu „kustināšana”.
Vai ar laivu esmu apmierināts? Jā nu manām sākotnējām prasībām tā pilnīgi atbilst, bet tomēr gribas kaut ko lielāku. Nu tādu ar kajīti un ar kuru arī lielākos viļņos būtu komfortabla braukšana. Esmu iesācis būvēt Hartley TS 16 . Projektu pasūtīju no Amerikas, bet laiva ir projektēta un populāra Austrālijā. Varbūt Latvijā kādam ir kas zināms par šī tipa laivām? Labprāt aprunāšos!