Jūrniecības un burāšanas terminu skaidrojošā vārdnīca latviešu, angļu, vācu un krievu valodās. Vārdnīca paredzēta gan profesionāliem jūrniekiem un burātājiem, gan jūrskolu audzēkņiem, gan visiem jūrlietu interesentiem.
Grāmatu sastādījis Laimonis Millers, grāmatas sagatavošanā piedalījušies konsultanti: Pēteris Bormanis, Vladimirs Bukovskis, Uldis bunga, Ēriks Gailītis, Ģirts Kasparsons, Vineta Kirke, Artūrs Krastiņš, Vilis Krauklis, Arnolds Krulle, Hugo Legzdiņš, Arnis Mežulis, Uldis Stirna.
A
ahter- pakaļgala, pakaļējais
ahterklājs – jahtas vai kuģa klāja pēdējā daļa
ahterlīķis- buras pakaļējā mala
ahters – jahtas vai kuģa pakaļgals
ahterštaga – tērauda trose vai stieple, kas no masta topa sniedzas uz jahtas pakaļgalu un neļauj masta augšdaļai liekties uz priekšu
aksiometrs – instruments, kas rāda leņķi starp peldlīdzekļa diametrālo plakni un stūres plakni
andrs – viļņu šķēlējs kuģa priekšgalā
anenometrs – instruments vēja ātruma noteikšanai
angļu jūdze – 1609 metri
apaļklīze – klīze, kas izveidota kā caurule, pa kuru no borta iet trose
apaļstrope – troses vai gala gredzenveida spleisējums
apdzīt gar lēpusi – apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi
aplīķošana – līķtroses piešūšana pie buras malām
ar bakštagvēju – jahta iet ar burām,ja vējšir vairākno aizmugure nekā no sāniem
ar dažādām halzēm – ejot pievēja jahta var iet uz vienu (.) no pretējām pusēm, t.i. dažādiem kursiem attiecībā pret vēju
ar kailu tekelāžu – jahta iet tad(un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru
atdot galus – atsiet piesienamos galus
atturlīste – pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem
auka – ļoti stiprs grūdienveida vējš. Aukā lūst zari, pret vēju ejoši cilvēki spiesti apstāties, jūrā novērojami augsti un gari viļņi, putas guļ taisnās svītrās. Vēja ātrums 17,2 – 20.7 m/s
azimuta gredzens – plakans gredzens pie kompasa, ko lieto azimuta noteikšanai
azimuts – leņķis starp kuģa diametrālās plaknes priekšgalu un virzienu uz doto priekšmetu
B
bakborts – jahtas vai kuģa kreisie sāni, kuros izliekama sarkana uguns
bakdekers – jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz arto šādai jahtai nav sānu klāja
bakens – noenkurota peldoša piramīdveida navigācijas zīme kuģu ceļa malā. Izvieto iekšējos ūdeņos – sēkļu sākumā un beigās
bakštagas – kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
banga – augsts vilnis
bangotne – viļņi, kas sitas pret krastu
baņķis – sēklis jūrā starp krastu un dziļumu
barka – buru kuģis ar vairākiem mastiem, no kuriem pakaļējais ir gafeltakelēts, pārējie – rājtakelēti
barkass – vislielākā airu laiva uz kuģa, kurai var būt līdz 22 airi, kā arī mehāniskais dzinējs
barkentīna – 19.gs. beigu trīsmastu buru kuģis, kura priekšējam mastam ir divas stengas ar rajām
batokss – līnija, kas veidojas, šķeļot jahtas korpusu (jebkurā vietā) ar plakni, kura irparalēla diametrālajai
bebištaga – štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu
bellboja – boja, kas aprīkota ar zvanu, kurš viļņu iedarbībā pats zvana
bēme – klāja sija
bendzele – tievs, īss gals takelāžas darbiem
Bermudu jauls – divmastu jahta, kurai stūre atrodas starp mastiem
Bētiņmezgls – vilcējtroses nostiprināšanai paredzēts mezgls, kasirātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
bezdelīgas aste – klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali
bilžas – telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens
blupers – trijstūrveida priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, falstūris sasniedz masta topu viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs – pie grotbomja noka. Lieto bakštagvējā kopā ar spinakeru tā virsvēja pusē
bojrēps –gals, ar kuru jahtu piestiprina pie bojas, gals no bojas līdz enkuram
brambura – ja burinieka mastā ir 5 un vairāk buras, tad zem reila (pati augšējā bura) esošā ir augšējā brambura, bet uz leju, zem augšējāsmarsburas – otrā jeb apakšējā brambura
brigantīna – jaukta takelējuma divmastu buru kuģis ar taisnajām (rājtakelētajām) burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpajām burām pakaļējā mastā (grotmastā)
briķēt – uzabāmpusēm spēcīgikustinātstūri vai nolaivas pakaļgala izlaistu airi lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos. burāšana sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz
bročings –asa, spontāna, ar stūri izraisīta jahtas uzlūvēšana. Parasti to novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos. Bročingu izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pamatīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu
bugenkurs – enkurs, kaspastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā
bugšprits – apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
C
ceiziņš – stipra īsa aukla buru stūra piesiešanai
cieši pie vēja – „pie vēja”, cik augstu vien var, t.i. gandrīz pretim vējam
cūkas mezgls – iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot
Č
čartera līgums – kuģa īpašnieka vai kravas sūtītāja līgums par visa kuģa (jahtas) vai kādas tā daļas nomāšanu uz noteiktu laiku vai noteiktu braucienu
čoki – taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis
D
deplasements – peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums
deviācija – leņķis starp ģeogrāfisko un kompasa adatas meridiānu
diafons-aparāts, ar kuru miglas laikā no bākām raida spēcīgus skaņas signālus
dibens – peldlīdzekļa apakša
dilbs – enkura kāts
draga –daudz zaru enkurs nogrimušu priekšmetu zvejošanai
dreifēšana – buru nostādīšana tā, lai jahta paliktu uz vietas .Jahtas vai kuģa novirzīšanās no kursa vēja un straumes ietekmē.
drifte – leņķis, ko veido peldlīdzekļa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski peldlīdzeklis pārvietojas vēja iedarbībā
dvarsā – šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei
E
eholote – atbalss lote – elektronisks instruments automātiskai dziļuma mērīšanai ar ūdens akustikas metodi
elings –vieta ūdenstuvumā, kur būvē, remontē vai novieto peldlīdzekļus
eliņš – segta telpa, kurā būvē vai remontē kuģus, laivas un jahtas
enkurklīze – metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot
enkurs drīvē – enkurs, kura ragi nav ierakušies gruntī
eskadra – lielāka vienāda lieluma vai tipa peldlīdzekļu vienība
ēzeļmugura – profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju – skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju
F
falle – gals ar kuru kaut ko paceļ, piemēram buru
fallrēpe – virvju kāpnes ar koka pakāpieniem
falšfeiers – signālierīce ar bengālisku, rokās turamu spilgtu uguni
fedings– radiosignāla pakāpeniska pavājināšanās un atgriešanās vai pilnīga izzušana īso viļņu diapazonā sakarā ar radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņu
flagštoks – jahtas vai kuģa karoga kāts
fregate – trīsmastu rājtākelēts buru kuģi XVIII un XIX gs. Par fregati sauc eskorta karakuģi.
G
gafele – masta augšdaļā slīpi paceļams apaļkoks, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu; jahtkluba mastā slīpi nostiprināts apaļkoks, kuru noku (brīvo galu) izmanto karogu pacelšanai
gafelšoneris 2 līdz 7 mastu buru kuģis ar gafelburām, topburām un stagburām
gaiļa kāja – metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli. Gaiļa kājas uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli. Pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums – slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
gāķens – neliels, īpaši apdarināts apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā
genua – genuabura jeb genuaštagbura – liela, platanedaudz vēderaina priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta (Tā ir noteicošā pazīme) Parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
gīrēšana – peldlīdzekļa svaidīšanās, bieža abpusēja novirzīšanās no kursa neatkarīgi no stūrētāja
gitava – gitauva – pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas. Šī trose var būt ierīkota arī kā gordiņš, t.i. izvērta caur nekustīgu bloku (trīsi)
gordiņš – mehāniska ierīce, ko iegūst, ieverot trosi nekustīgajā blokā (trīsī) Gordiņš ļauj mainīt spēka pielikšanas virzienu, bet nedod spēka ietaupījumu. To lieto, lai vēlamā virzienā novilktu šotes, un izmanto dažādās celšanas iekārtās.
govs aste – atiris troses gals
govs halze – burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi. Jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi. Notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
govs vende – burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem.To varētu izdarīt halzējot, bet ja halzēšana nav vēlama(iespējama apgāšanās), tad uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
Grīničas meridiāns – meridiāns, no kura uz abām pusēm skaita ģeogrāfiskos garumus
grīva – upes ieteka jūrā
grope – mastā vai grotbomī izveidota rieva, pa kuru buras slīd līķos
grotbomis – apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote
Ģ
ģīne – ģīntrice – taļļa kas izveidota vismaz no diviem trīsskrituļu blokiem lielu amgumu celšanai vai vilkšanai. Lai gals, kas ievērts blokos, tos nesagriestu (nesavērptu), velkošai partei noteikti jāiet pa augšējā bloka vidējo šķivi.
H
halze – kuģa vai jahtas apzīmējums atkarībā no vēja virziena pret tā diametrālo plakni; ar vienu halzi noietais ceļa posms, trose vai taļļa ,ar kuru attiecīgā augstumā nostiprina buras halzstūri
handikaps – laika vai distances priekšdevums burāšanas sacensībās
heķflaga – atkarībā no akvatorija var būt valsts vai jahtkluba flanga
heķis – jahtas vai kuģa pakaļgals
heķvilnis –vilnis, kas nāk no aizmugures
huari – takelējuma tips ar ļoti stāvu gafeli
I
iekšējā jahta –jahta, kas sacensību laikā atrodas starp zīmi (marku) un blakus jahtu
iekšējā jūra – liela akvatorija kontinenta iekšienē bez dabiskas saskares ar citām jūrām vai okeāniem
ieņemt – ievilkt jahtā enkurķēdi, enkurtrosi, galu utt
ierēvēties – samazināt buru laukumu
iešēkelēt – savienot ar šekeļa palīdzību
iešērēt – ievērt galu vai trosi blokā
iet ķīļūdenī – sekot aiz priekšā esošā peldlīdzekļa
inklinācija – leņķis, ko veido Zemes magnētiskā lauka intensitātes vektors ar horizontālo plakni kādā noteiktā punktā. Ziemeļu puslodē, kur šis vektors vērsts uz Zemes iekšieni, jo magnētiskais pols atrodas dziļi zemē, inklinācija ir pozitīva, dienvidu puslodē – negatīva. Tā mainās no O grādiem līdz + -90 grādiem
Īstā vēja leņķis – leņķis starp īstā vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni
izobāras – līnijas,kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu gaisa spiedienu noteiktā laika momentā
J
jahta – sportam, tūrismam, atpūtai paredzēta laiva vai kuģis ar burām un/ vai motoru, bet ne preču
jahta kompromiss – ķīļjahta, kurai ir arī šverts, kas izlaists ķīlim pa vidu
jahtas trimmēšana – jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balstu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī
jahtas vimpelis – jahtas pazīšanas karodziņš, ko nes masta topā visu navigācijas laiku. Īpašnieks pats izvēlas ši vimpeļa formu, zīmējumu un krāsa
jahtklubs – burāšanas sporta organizācija ar savu ostu, kluba mītni, darbnīcām un citām nepieciešamām celtnēm
jahtspogulis – plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija
jahtu klase – līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums. Klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija
jahtu vadīšanas tiesības – apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmās akvatorijās
jauls – jahtu tākelējuma tips ar diviem mastiem – grotmastu un bezānmastu. Bezānmasts ir stipri īsāks par grotmastu, tas atrodas aiz stūres pašā jahtas pakaļgalā
jolla – švertlaiva
jūdze – meridiāna loka minūtes garums, ko izmanto par mērvienību nemetriskajās mērvienību sistēmās. Jūdze ir ērti lietojama mērvienība navigācijā, taču steroīdās Zemes formas dēļ tās garums mainās no 1842.9 m (uz ekvatora) līdz 1861.6 m (pie poliem).
jumpštaga – štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
jūras astronomija – praktiskās astronomijas nozare, kuru izmanto navigācijā, lai noteiktu peldlīdzekļa atrašanās vietu (koordinātes) pēc debess spīdekļu augstuma novērojumiem
jūras jūdze – garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst vienas meridiāna minūtes vidējam garumam – tajā ir 10 kabeļtauvas, 6080 pēdas, 1852 metri. Lielbritānijas jūras jūdze ir 1853,18 metri
jūras prakse – kuģošanas mākslas apgūšana. Praksē izstrādātas navigācijas kodekss, lai panāktu kuģošanas drošumu, – jūras prakse ir starptautisko jūras tiesību pamatā
jūras slimība – cilvēka veselības stāvokļa pasliktināšanās (galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana), ko izraisa transportlīdzekļa (kuģa, lidmašīnas) svārstības (šūpošanās), nepārtraukti kairinot vestibilāro līdzsvara centru
jūras tiesa – speciāla juridiska iestāde, kas izmeklē jūrā notikušus nelaimes gadījumus un pasludina spriedumus par tiem
jūras tiesības – tiesību, normu kopums, kas reglē attiecības jūras kuģniecībā
K
kabeļtauva – ārpussistēmas garuma mērvienība jūras navigācijā (1/10 jūras jūdzes jeb 185.2 m precīzi)
kaile – metāla troses vai virvju (sintētisko vai dabisko šķiedru) ritulis
kājbloks – švertlaivas kokpita grīdā iestiprināts bloks, kuru lieto šotes vadīšanai
kajīte – telpa uz jahtas vai kuģa, kurā braucēji ēd, guļ, strādā vai atpūšas
kājrāja – apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējam līķim (malai)
kalsiņš – peldlīdzekļa ķīļplanka (laivai vidējā planka)
kambīze – virtuve
kampis – apkalums galu aizlikšanai. Var būt dažāda veida; izgatavots no cieta koka; misiņa vai nerūsējoša tērauda
kanifasbloks – atvāžams bloks, kurā var ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci. Var būt bez viena vaiga – blankas
kapteinis – peldlīdzekļa atbildīgais ar diplomu, kas apliecina nepieciešamo kvalifikāciju
kardele – troses sastāvdaļa. Trose savīta no trim vai vairāk kardelēm. Kardele savukārt savīta no atsevišķiem kabeļdiegiem
karpis – garā koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā. Ar ķeksi var pievilkties un atgrūsties
katamarāns – divkorpusu jahta bez balastķīļa, ar nelielu iegrimi, labu formas stabilitāti un lielu ātrumu
kaucoša boja – boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu. Miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11.5 jūras jūdžu attālumā
killēšana – buras pakaļējā līķa drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu
kimmjosla – peldlīdzekļa korpusa daļa rajonā, kur laivas dibens pāriet bortos
kingstons – vārsts peldlīdzekļa zemūdens daļā (aizborta vārsts); pa to iesūknē aizborta ūdeni
klampa – apkalums galu aizlikšanai. Var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsējoša tērauda
klapenkurs – neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas
klarēšana – muitas formalitāšu kārtošana ostā
klauva – dakšveida ierīce gafeles priekšgalā. Ar klauvas palīdzību gafele slīd gar mastu un turas pie tā
klemšotklampa – ierīce, kas automātiski iespīlē šoti starp diviem kustīgiem žokļiem
klīverbomis – bugšprita pagarinājums uz priekšu. Pie klīverbomja noka piestiprina klīverburas halzstūri
klīvers – klīverbura – priekšējā priekšbura (ja ir divas priekšburas)
koja – kastveida gulta uz jahtas vai kuģa, iekārtota tā, lai, peldlīdzeklim zvalstoties, gulētājs neizkristu
kokpits – padziļināta vieta jahtas pakaļgalā, kur brauciena laikā parasti uzturas komanda. Kokpiti ir pašnotiekoši (pašlencējoši) slēgti, ūdensblīvi un vaļēji
komanda „Rē” – izpildkomanda manevram, jahtai pārejot uz otru halzi
kompasa roze – kompasa katliņā peldošs pludiņš ar magnēta stienīšiem un apaļu skalu, kas sadalīta 360 grādos (32 strēķos)
kontrollaiks – laika norma, kurā jānobrauc distance
koveriņš – pārklājs, pārvalks
kreicēšana – buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi. Tā notiek pa lauztu līniju (zigzagveida), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
kreiserjahta – sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta
kreisēšana – jūras pārbrauciens; reiss; brauciens noteiktā distancē vai ar galamērķi, bet neierobežojot ceļā pavadīto laiku (kopā ar atpūtu ostās)
kristies – pazemināties atmosfēras spiedienam
kuģa ceļš – jūras maršruts, ko peldlīdzeklis līdz gala ostai. Tas var sastāvēt arī no vairākiem atsevišķiem pārgājieniem, jo kuģis pa ceļam apmeklē arī citas ostas. Līnija kartē, kas rāda peldlīdzekļa noieto ceļu
kuģa rullis – peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta
kuģa reisa noteikšana pēc dvarsa metodes – peldlīdzekļa pusobservētās vietas noteikšanas paņēmiens. To lietojot, fiksē momentu, kad orientieris peilēts kursa leņķī 45 un 90 grādi. Starplaikā noietais ceļš (starpgājiens), ko nosaka pēc lagas rādījumu starpības, tad būs vienāds ar attālumu no orientiera līdz peldlīdzekļa dvarsa vietai
Ķ
ķīlis – plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks šķelšanai; līdzīga profila priekšmets detaļu nostiprināšanai (saspriegšanai vai to novietojuma regulēšanai); priekšmets vai telpas daļa, kam ir šaurleņķa trijstūra veids; kuģa dibena konstrukcija (ķīļplanka un balastķīlis) no priekšvadņa līdz pakaļvadnim. Tas paredzēts, lai mazinātu dreifu, uzlabotu gaitas īpašības
ķīļūdens – ķīļa radīta ūdens straume peldlīdzekļa pakaļgalā
ķimenes – vieta, kur peldlīdzekļa sāni (borti) pāriet dibendaļā
ķimeņjosla – peldlīdzekļa ārējās apšuves josla ķimeņu rajonā
ķiņķis – nevajadzīga cilpa, sametums trosē, mezgls
L
labilitāte – īpašība, kas raksturo svārstīgu, viegli apgāžamu peldlīdzekli
laga – mērinstruments, ar kuru nosaka peldlīdzekļa ātrumu āudenī, kā arī nobraukto attālumu jūras jūdzēs
laglīne – tieva stipra aukla, kurā piesieta laga
lagrēķina garums – peldlīdzekļa (atrašanās) vietas (pozīcijas) ģeogrāfiskais garums, kas noteikts ar lagrēķina metodi
laide – peldlīdzekļa āŗējās apšuves planka
laivas guļa ūdenī – laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu. To nosaka priekšgala iegrime – vai arī otrādi
lamināra straume – ūdens plūsma bez virpuļiem
lata – plāna, gluda, apm.5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras stipri un veidotu pareizu aerodinamisko profilu
ledusjahta – ierīce uz slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu. Tā ir aerodinamiskas formas gondola, kurai perpendikulāri piestiprināta t.s. slidu planka ar kustīgām slidām abos galos. Stūres slida atrodas gondolas priekšgalā vai pakaļgalā. Ar ledusjahtu var sasniegt ātrumu vairāk nekā 200km/h
leitvāga – galos saliekts nerūsējoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis
leķēt – iesūkt ūdeni pa nepietiekami blīvu vai bojātu korpusa vietu
lencēšana – izvairīšanās no jūras stihijas postošās iedarbības stiprā vētrā, ar samazinātām burām ejot pa vējam
lēpuse – buru peldlīdzekļa aizvēja puse, t.i., tā puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras
līķis – buras mala. Izšķir priekšējo, apakšējo, augšējo un pakaļējo līķi. Visi buras līķi, izņemot pakaļējo, ir „aplīķoti” ar sintētiskā materiāla vai augu šķiedras trosi, t.s. līķtrosi
locija – rokasgrāmata, kurā no kuģošanas drošības viedokļa aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpnē vai tās daļā (krasta josla, dibena raljefs, bīstamās vietas, kuģuceļi, navigācijas zīmes, meteroliģiskie apstākļi u.c. apstākļi)
locis – ceļrādis, ceļvedis, pavadonis, speciālists, kas izvada kuģus caur bīstamajiem farvāteriem, ieved ostās un izved no tām
lote – ierīce dziļuma mērīšanai. Lieto gan rokas, gan elektronisko loti
lūvēšana – jahtas vai buru kuģa piegriešana vairāk pie vēja
M
magnētiskā anomālija – ievērojama atšķirība no apkārtējā magnētiskā lauka. Magnētisko anomāliju vietās kompasa adata nerāda pareizi
marlīne – tieva līne, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras
mātes dēlis – peldlīdzekļa ķīļplanka, vidējā planka
miglas taure – miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu
minitonneris – kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5.03 m (16,5 pēdas)
muliņš – lielākā ostā izbūvēts iekšējs mols atsevišķu mazāku ūdensbaseinu norobežošanai; to var izmantot arī kuģu piestāšanai un kravas operācijām
munsturrullis – peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta
musons – atmosfēras vispārējas cirkulācijas parādības zemākajos atmosfēras slāņos; gaisa masu plūsma, kas divreiz gadā par 120-180 grādiem maina virzienu. Ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā pretēji. Ir tropu un ārpus tropu musoni
N
naglusons – pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai. Sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiņiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
navigācija – jūras un gaisa kuģošana un lidošana; laika posms, kad klimatisko apstākļu dēļ iespējama kuģošana kādā akvatorijā; zinātne par kuģu un lidmašīnu, kā arī citu kustīgu objektu vadīšanu
nesaistītas jahtas – jahtas, no kurām viena atrodas aiz iedomātas taisnes, kas caur jahtas korpusa vai takelējuma pakaļējo punktu novilkta perpendikulāri diametrālajai plaknei
noklarēšana – muitas formalitāšu kārtošana (nokārtošana)
nulles meridiāns/nullmeridiāns – meridiāns, no kura uz abām pusēm skaita ģeogrāfiskos garumus. Pēc starptautiskās vienošanās 1884.gadā par sākummeridiānu pieņemts Griničas Astronomijas observatorijas (Londonā) meridiāns
nūte – mastā vai grotbomī izveidota rieva pa kuru slīd buras līķos
Ņ
ņirbu vilnīši – sīki, stāvi vilnīši, kas parādās, iestājoties vieglam vējiņam
O
oklūzija – siltā gaisa izspiešana uz augšu, kad zem tā ieplūst auksts gaiss (parādība ciklonā)
orkāns – viesulis, kad vēja ātrums pārniedz 32m/s, 118 km/h (vairāk nekā 12 balles)jūras virsma pārklāta ar biezu putu kārtu. Gaiss ūdens putekļu pilns. Redzamība horizontālā virzienā ir ļoti niecīga, krastā veselās joslās kokus izrauj ar visām saknēm, notiek katastrofāli postījumi
orpēšana – kuģa vai jahtas pārvietošana, pagriešana, nostiprināšana, novilkšana no sēkļa u.tml., pievelkoties pie orpenkura, ko laivā iepriekš aizved un izmet zināmā attālumā no peldlīdzekļa
orplīne – stipra līne, kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk un ieņem
overķīlis – neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu
P
paisums – jūru un okeānu ūdenslīmeņa periodiska paaugstināšanās, ko izraisa Saules un Mēness pievilkšanās spēki
pasāts – pasātu vējš – noturīgs 3-4 balles stiprs vējš, kas visu gadu pūš no subtropu augsta spiediena zonas uz ekvatoriālo pazemināta spiediena zonu joslā starp 30 grādiem ziemeļu un 30 grādiem dienvidu platuma. Ziemeļu puslodē valdošie ir ziemeļaustrumu, dienvidu puslodē – dienvidaustrumu pasātu vēji
peilējums – novērojamā objekta atrašanās virziens, ko mēra ar leņķi (grādos vai strēķos) starp meridiāna plakni un vertikālo plakni, kas iet caur novērotāja un objekta atrašanās vietu
pelengators – peilers – peilēšanas rezultātu rādījums
piegriešana – jahtas kursa maiņa, pagriežot ciešāk pie vēja
pīķis – gafeles pakaļējais (brīvais gals)
pinne – stūres kāts jeb rokturis
pitiņš – apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
preventeri – kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
pūpe – kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte
R
rācija – 1) pārtikas deva noteiktam laikposmam, 2) pārnēsājama mazjaudas radiostacija
rāja – horizontāls apaļkoks masta priekšpusē; paredzēts paredzēts taisno buru piestiprināšanai
reliņš – virs klāja pie peldlīdzekļa bortiem izveidotas margas. Tas izgatavots (jahtām) no nerūsējoša metāla balstiem (statņiem) un nerūsošām tērauda trosēm
rēvceiziņš – īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
rombvantis – divas troses, kas nāk no masta topa caur iekšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju. Tas pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
S
saistītas jahtas – jahtas, no kurām viena atrodas aiz iedomātās taisnes, kas caur jahtas korpusa vai takelējum pakaļējo punktu novilkta perpendikulāri diametrālajai plaknei
selga – atklāta jūra
sīdvesters – ūdensnecaurlaidīga apkakli nosedzoša cepure ar saitēm zem zoda
simtkājis – krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedru suka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali
skailaits – gaismas logs (lūka) jumtā, lodziņš kajītes griestos
skegs – stūres piestiprināšanai paredzēta stingra spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā. Gaisa spilvenu ierobežošana stinga sānu konstrukcija peldlīdzekļiem uz gaisa spilvena
skraberis – balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu
slacīkla – speciāla slota ar gariem sariem (bārkstīm) klāja mazgāšanai
slūpe – slūps jeb slūptākelējums – visplašāk izplatītais buru tākelējuma veids mūsdienu jahtām (lūpjahta) un nelieliem buru kuģiem. Slūptākelējumā ir viens masts ar slīpām burām – gafeltākelētu vai augsttākelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu
sonārs – elektroniska navigācijas ierīce, kas izmantojot akustisku jeb skaņas (ultraskaņas) signālu, nosaka dziļumu un ūdenī esošo priekšmetu atrašanās vietu, hidrolokators
spankers – slīpa apakšējā bura bezānmastā
spinakers – trīsstūraina, liela, vēderaina un viegla palīgbura, ko lieto, burājot ar vēju no 60 līdz 180 grādiem attiecībā pret tā virzienu. Spinakers ir divas reizes lielāks par jahtas priekšējā trijstūra laukumu, tā apakšējais līķis (mala) ir 1,8 reizes garāks par šā trijstūra pamatnes garumu. Spinakeram ir simetriska forma, tāpēc pēc halzes maiņas mainās tā apakšējā stūra nosaukums. To vada ar brasi, kas tāpat kā spinakerbomja gals (noks), iekabināta halzstūrī, un šoti, kas pievienota šotstūrim
spleise – izturīgs galu vai trošu savienojums (sapinums)
springs – pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala – iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs)
stampāšana – kuģa priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
stodere – peldoša navigācijas zīme
suņakoja – guāsvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu
suņasardze – sardze no pl.16.00 līdz 20.00 (pēc angļu terminoloģijas) Ir divas suņasardzes. To dala uz pusēm. 16.00-18.00 un no 18.00-20.00. Pēc vācu terminoloģijas suņasardze ir šāda: 00.00-02.00 un 02.00 – 04.00
Š
šandeķis – klāja ārējā laide (planka), kas iet gar peldlīdzekļa bortiem
šarpī – peldlīdzekļa (būves) tips ar lauztām brangu ārmalām
šēkelis – takelāžas piederums – no laba tērauda izgatavota piekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals
šelfs – kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200m dziļumā. Tā ir zona, kur intensīvi uzkrājas jūras nogulas
šlepēt – stumt vai vilkt trosē kādu peldlīdzekli
šonerbriga – šoneris plus briga – jaukta takelējuma divmastu buru kuģis ar taisnajām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpajām burām pakaļējā mastā
šoneris – buru kuģis, kuram visos mastos (2-7) ir slīpas buras. Tas var būt augsttākelēts (štagburšoneris) vai gafeltākelēts (gafelšoneris). Atbilstoši mastu skaitam to sauc par trīsmastu, četrmastu utt. šoneri
šote – gals, ar kuru vada buru, nostādot to vēlamajā leņķī pret vēju
šotte – starpsiena
špantis – rivas kuģa, laivas vai jahtas iekšpusē, kas satur ārējo apšuvi – plankojumu. Pēc formas var būt S, U un V veida un „šarpī” (lauztās) brangas
špigate – atvere jeb ūdens notekcaurums vertikālo virsmu apakšdaļā, piem., margsienā vai tilpnē. Pa to noplūst uz klāja nokļuvušais ūdens (no lietus, viļņiem)
špīres – apaļkoki – masti, grotbomji, spinakerbomji u.c. Var būt izgatavoti no koka vai vieglmateriāla caurulēm
štaga – tērauda stieple vai trose, ar kuru nostiprina mastu peldlīdzekļa diametrālajā plaknē. Tā pieder pie nekustīgās takelāžas
šulupe – viegla laiva
šveijāt – uz enkura stāvoša peldlīdzekļa pārvietošanās sāniski uz vienu un otru pusi, kas izpaužas kā summēta griešanās un pendelēšanās. Arī peldlīdzekļa sāniska pārvietošanās uz lēpusi vēja vai straumes ietekmē, ja mainās to darbības virziens.
šverts – paceļams un nolaižams dūralumīnija, tērauda vai koka ķīlis (plāksne), ko lieto uz švertlaivām, lai samazinātu drifti (dreifu) un uzlabotu vadāmību
T
takelāža – tauva, trošu, ķēžu, apkalumu, bloku un citu ierīču kopums peldlīdzekļa apaļkoku nostiprināšanai, buru vadīšanai, kravu celšanai utt.; takelējuma sastāvdaļa. Izšķir kustīgo jeb tekošo takelāžu un nekustīgo jeb stāvošo takelāžu
tākelēt – veikt darbus, kas saistīti ar buru pacelšanu
tops – stāvošo (vertikālo) apaļkoku augšējais gals
trimmēšana – pielaikošana, pielāgošana, piemeklēšana, pārveidošana, pārkārtošana
trisele – grotburas vietā paceļama neliela, stipra trijstūraina vētras bura ar vaļēju apakšējo malu (līķi)
U
ūdenslīnija – horizontālas, ar mierīgu ūdens virsmu sakrītošas plaknes un peldlīdzekļa korpusa šķēluma līnija
ungurs – pinne- stūres kāts jeb rokturis, ar kuru groza stūres lāpstu
uzlūvēšana – burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja
V
vadauga – apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
vantis – tērauda troses vai stieples, ar kurām fiksē masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē. Tās vienmēr lieto pa pāriem, apakšējos galus piestiprinot pie pītiņiem peldlīdzekļa labajos un kreisajos sānos
variācija – leņķis, ko veido kompasa adata ar ģeogrāfisko meridiānu
velna nagi – piekabe ar diviem āķiem; lietojama tikai vienmērīgas slodzes gadījumā
verķi – plucināti augu šķiedras gali, kurus lieto drīvēšanai planku spraugu aizbakstīšanai
vinča – mehāniska ierīce enkura celšanai, faļļu, šotu un citu galu vilkšanai
vraks- nogrimušapeldlīdzekļa korpuss vai tā atliekas
Z
zāliņš – starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastiem liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu
Ž
žirokompass – navigācijas ierīce, kas rāda ģeogrāfiskā meridiāna virzienu. Tā darbības pamatā ir žiroskopa spēja saglabāt rotācijas ass virzienu. Žirokompasa rādījumus neietekmē Zemes magnētiskais lauks un elektromegnētiskie lauki. Žirokompass Zemes polos un to tuvumā neder
žvākgals – īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa
Grāmatas izdevējs apgāds „Zvaigzne ABC” http://www.zvaigzne.lv