Tiklīdz norietējusi saule kapteiņu pienākums ir parūpēties par to, lai tiktu ieslēgti gaitas uguņi. Bet krasta dienesti ieslēdz bākas, bojas un citus nakts navigācijas palīgierīces. Savukārt ar saules lēktu šīs ierīces tiek izslēgtas. Uguņi arī jāieslēdz sliktas redzamības apstākļos. Saprotot šīs ugunis var iegūt ziņas par peldlīdzekli ( izmērs, kustības virziens, peldlīdzekļa tips u.c.). Pēc šīm ugunīm var arī noteikt kādus darbus veic peldlīdzeklis un vai šim kuģim nav kāda problēma – piemēram ierobežotas manevrēšanas spējas vai arī tas ir uzsēdies uz sēkļa. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, kas domāti, lai novērstu sadursmes jūrā lieto navigācijas gaismas, kam ir noteikta krāsa (Balta, Zaļa, Sarkana, Dzeltena vai Zila).
Navigācijas ugunis tiek iedalītas arī pēc leņķiem no kādiem šīs ugunis ir saskatāmas. (piemēram, riņķuguns spīd 360 grādos, bet sānu ugunis tikai 135 grādos). Tās iedalās arī no redzamības attāluma (6 jūdzes, 5 jūdzes 3 jūdzes vai 2 jūdzes) un to novietojumam uz peldlīdzekļa. Svarīgākais nakts burāšanā ir zināšanas, kas ļauj noteikt distanci un virzienu pēc kompasa, zvaigznēm, navigācijas ugunīm un citu kuģošanas līdzekļu ugunīm. Ir jāmāk strādāt ar burām un jahtas aprīkojumu tumsā, pat labos laika apstākļos staigāt pa klāju vajadzētu drošības jostās. Tālajos braucienos pirms tumsas iestāšanās būtu nepieciešams sakārtot takelāžu jau laicīgi, izvēloties ērtākās metodes buru pielietojumam (rēvēšana, spinakera vietā foks utt.), novācot no klāja visu lieko. Krēslai iestājoties ir nepieciešams ieslēgt gaitas ugunis. Burājot tumsā der atcerēties, ka spilgta gaisma kajītē var traucēt orientēšanos. Ilglaicīga kompasa vērošana arī mēdz izraisiit sajūtu, ka zūd orientācija.Tāpēc kompasu rekomendējam uzmanīt tikai, lai noteiktu kursu, bet par virziena orientieri izmantot piemēram zvaigznes, mēness.
Tumsā grūti precizēt buru stāvokli, tāpēc laiku pa laikam vēja virziena rādītājs un buru stāvoklis jāaplūko apspīdinot ar kabatas lukturīti. Tālos ceļojumos pirms brauciena naktī ieteicams jau laicīgi iepazīties ar kuģojamo rajonu – kuģu ceļiem un navigācijas zīmēm. Burāšana vētrā Mūsdienās par gaidāmajām vētrām un stiprajiem vējiem kuģotāji laicīgi tiek brīdināti. Burājot, pirms gaidāma vētra ,ir svarīgi tai sagatavoties jau laikus – nostiprināt visus kustīgos priekšmetus, gan kajītē gan uz klāja, visas lūkas un iluminatori ir cieši jāaizver, komandas locekļiem, kuri paliek uz klāja ir jāuzģērbj attiecīgs apģērbs, jāsagatavo drošības jostas, vestes. Būtu ieteicams arī paēst un sagatavot kādus siltus dzērienus termosos, jo vētras laikā ēdiena gatavošana un pat tualetes apmeklēšana būs stipri apgrūtināta. Vētras laikā uz klāja būtu jāatrodas tikai vienam cilvēkam, jo lai arī drošības jostas un reliņi pasargā no iekrišanas ūdenī, tomēr būtu jātaupa spēki un komandas locekļiem regulāri jāmainās. Ja tuvojoties vētrai netālu ir osta – protams dodieties turp un nogaidiet līdz būs mierīgāki laika apstākļi.
Taču, ja ieeja ostā ir zemvēja pusē un osta ir samērā sekla, stāvēšana tajā var izrādīties bīstamāka nekā atrašanās jūrā. Vienmēr mēģiniet atrast patvērumu virsvēja krasta aizvējā, ja saņemat vētras brīdinājumu, izvelciet papildus pietauvošanās galus un palieciet ostā. Ja atrodaties pārāk tālu no krasta un vētru nāksies pārlaist jūrā, cenšaties atrasties tādā vietā, lai jahtas zemvēja pusē būtu pietiekami daudz brīvas vietas. Līdzīgi jārīkojas, ja gaidāms spēcīgs negaiss. Vētras laikā jācenšas ātrumu cik iespējams samazināt. Ja jahtai ir neliels ātrums, tad pat līdz 10 ballēm nedraud briesmas, vismaz tik ilgi kamēr viļņu augstums nepārsniedz bortus. Īpaši jāpievērš uzmanība arī jahtas vadībai valstīšanai viļņos. Liela loma ir pieredzei. Burāšana viļņos Lieli viļņi apgrūtina burāšanu. Triecoties pret jahtu, ne tikai mazina ātrumu, bet arī gāžas pāri klājam.
Garajos viļņos jāizmanto tas, ka burājot pret viļņa galotni , jahtas ātrums samazinās, vimpeļa vējš paliek brīvāks un var uzlūvēt, tad laižoties pa viļņa nogāzi, ātrums palielinās, samazinās vimpeļa vēja leņķis un ir nedaudz jāpakrītas. Glisējosam jahtām stiprā vējā vienmēr ir izdevīgi nokristies viļņa galotne, neitralizējot vimpeļa vēja leņķa samazināšanos un izmantojot paātrinājumu, jāievelk šotis. Lai lielos vējos saglabātu ātrumu ieteicams neburāt cieši pie vēja un īsus viļņus šķelt, uzlūvējot. Burāšana straumē Upēs, paisumu bēgumu rajonos ir sastopamas straumes. Ja jahtas un straumes virzieni sakrīt, tad jahtas ātrums palielināsies par straumes ātrumu, bet ja mazāks, tad samazināsies par straumes ātrumu. Ja straumes virziens attiecībā pret jahtas kursu būs zem leņķa, ātrums būs straumes un jahtas ātrumu vektoru summa un jahta attiecībā pret grunti pārvietosies ne par kursu, bet zem leņķa, kurš atkarīgs no straumes un jahtas ātrumiem pa kursu. Jahtas ātrumu attiecībā pret ūdeni var izmērīt ar lagu, bet ātrumu attiecībā pret grunti var noteikt ar vektoru saskaitīšanas metodi uz kartes vai GPS. Burājot straumē, jāņem vērā iespējamais nonesums un jācenšas turēties tajā pusē, no kuras plūst straume.